Kā atgūt datus no bojāta cietā diska

Datu zudums no bojāta cietā diska var būt ļoti satraucošs, it īpaši, ja cietušas svarīgas darba vai personīgās informācijas kopijas. Lai gan atgūšana ne vienmēr ir garantēta, ir vairāki paņēmieni, kas var palīdzēt atgūt datus no bojāta diska. Šeit ir soli pa solim aprakstīta pieeja, kā mēģināt atgūt datus un novērst iespējamo problēmu.

1. Nosaki bojājuma veidu

Cietā diska bojājumus var iedalīt divās galvenajās kategorijās:

Fiziski bojājumi: Tie var ietvert problēmas ar mehāniskajām vai elektroniskajām komponentēm, piemēram, galviņu kļūdas vai kontrolieru problēmas.

Loģiski bojājumi: Šie ir programmatūras vai failu sistēmas kļūdas, kas padara diskā esošos datus nepieejamus, piemēram, bojātas failu tabulas vai netīši dzēsti dati.

2. Pārbaudi savienojumu

Pirms uzsākt datu atgūšanas procesu, pārbaudi diska savienojumu ar datoru:

USB vai SATA kabelis: Pārliecinies, ka kabelis nav bojāts, un izmēģini citu portu vai kabeli.

Cits dators: Pieslēdz disku pie cita datora, lai pārliecinātos, ka problēma nav saistīta ar konkrētu sistēmu.

3. Programmatūras rīku izmantošana loģiska bojājuma gadījumā

Ja disks tiek atpazīts sistēmā, bet dati nav pieejami, visticamāk, tā ir loģiska problēma. Šeit noder dažādi datu atgūšanas rīki:

TestDisk: Atvērta koda programma, kas spēj atgūt izdzēstas vai bojātas partīcijas, kā arī labot failu sistēmas kļūdas.

Recuva: Viegli lietojams rīks datu atgūšanai, kas ir piemērots arī amatieriem. Tas var palīdzēt atrast un atgūt nesen dzēstus failus.

EaseUS Data Recovery Wizard: Maksas programma, kas nodrošina vienkāršu lietošanu ar intuitīvu interfeisu, palīdzot atgūt datus arī no bojātiem diskiem.

Lietojot šos rīkus, ievēro piesardzību: izvairies no jaunu datu ierakstīšanas diskā, lai nenodarītu lielāku kaitējumu esošajiem datiem.

4. Fizisko bojājumu risināšana

Ja disks netiek atpazīts vai rada fiziskus trokšņus, piemēram, klikšķināšanu, pastāv liela varbūtība, ka disks ir fiziski bojāts. Šādos gadījumos ieteicams:

Nepiedarbināt disku atkārtoti: Mehāniskas problēmas var pasliktināt diska stāvokli.

Datu atgūšanas speciālisti: Profesionāla palīdzība var būt nepieciešama, jo fizisko bojājumu labošana prasa specializētu aprīkojumu un zināšanas. Datu atgūšanas pakalpojumi var būt dārgi, taču tas bieži ir vienīgais veids, kā atgūt kritiski svarīgus datus.

5. Diska klonēšana

Pirms veic jebkādas būtiskas darbības ar bojātu disku, noderīgi var būt tā klonēšana uz citu disku. To var izdarīt ar speciālām programmām, piemēram:

Clonezilla: Atvērta koda rīks, kas nodrošina pilnīgu diska klonēšanu, radot precīzu kopiju, ko var vēlāk apstrādāt, lai mēģinātu atgūt datus.

dd: Linux sistēmās iebūvēta komanda, kas var palīdzēt izveidot zema līmeņa diska attēlu, ar kuru strādāt tālāk.

6. Prevencija nākotnē

Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, šeit ir daži padomi:

Dublēšana: Regulāri veido dublējumus gan mākonī, gan fiziskajos datu nesējos.

Sistēmas pārraudzība: Lieto tādas programmas kā "SMART" rīkus, kas var brīdināt par diska darbības traucējumiem vēl pirms to bojāšanās.

Izvairīšanās no pārkaršanas: Pārliecinies, ka datorā ir laba dzesēšanas sistēma, lai izvairītos no diska pārkaršanas, kas var izraisīt fiziskus bojājumus.

Datu atgūšana no bojāta cietā diska ir sarežģīts process, kas atkarīgs no bojājuma veida. Loģiskas problēmas bieži var risināt ar programmatūras palīdzību, savukārt fiziski bojājumi parasti prasa profesionālu palīdzību. Galvenais ir rīkoties uzmanīgi un ātri, lai izvairītos no turpmākiem datu zudumiem.