GNU

GNU ir viens no svarīgākajiem projektiem brīvas programmatūras pasaulē, kas kalpoja par pamatu atvērtā koda kustībai. Projekts tika uzsākts 1983. gadā amerikāņu programmētāja un brīvās programmatūras aktīvista Ričarda Stalmana (Richard Stallman) vadībā. GNU ir rekursīva akronīma forma, kas nozīmē GNU's Not Unix – tas uzsver, ka, lai gan GNU sistēma ir līdzīga Unix, tā nav tieši Unix klons un tai ir brīvības, ko Unix neparedzēja.

GNU mērķis

Galvenais GNU mērķis ir izveidot pilnībā brīvu operētājsistēmu, kas lietotājiem sniedz brīvību pār to, kā viņi izmanto, kopīgo un modificē programmatūru. Šī ideja aizstāv to, ka tehnoloģijām nevajadzētu būt īpašuma tiesību ierobežotām, bet gan pieejamām visiem, lai tās varētu brīvi attīstīt un uzlabot.

Brīvības, ko aizstāv GNU

Stalmans un GNU projekts definē četri galvenās brīvības, kas nepieciešamas, lai programmatūru varētu uzskatīt par brīvu:

1. Brīvība izmantot programmu jebkuram nolūkam.

2. Brīvība izpētīt programmas darbību un pielāgot to savām vajadzībām (lai to varētu darīt, ir nepieciešama piekļuve avota kodam).

3. Brīvība izplatīt kopijas, palīdzot citiem.

4. Brīvība uzlabot programmu un publiski dalīties ar šiem uzlabojumiem, lai visa sabiedrība gūtu labumu.

GNU un Linux

Viens no ievērojamākajiem GNU projekta sasniegumiem ir rīku komplekts, kas veidoja būtisku daļu no modernajām operētājsistēmām. Kad 1991. gadā Linuss Torvalds izstrādāja Linux kodolu, tas tika apvienots ar daudziem GNU rīkiem, veidojot pilnīgu un funkcionālu operētājsistēmu, kas šodien ir pazīstama kā GNU/Linux. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pati Linux ir tikai kodols, kamēr GNU nodrošina daudzus svarīgus rīkus un programmas, kas ļauj šai operētājsistēmai darboties.

GNU licences

GNU projekts arī ieviesa vienu no pirmajām un ietekmīgākajām brīvās programmatūras licencēm – GNU General Public License (GPL). Šī licence garantē, ka jebkura programmatūra, kas izplatīta ar šo licenci, paliek brīva arī tad, ja tā tiek modificēta vai izplatīta tālāk. Tas veicina koplietošanu un uzlabojumu veikšanu, neierobežojot lietotāju brīvības.

GNU mantojums un nozīme

GNU projekts ir būtiski ietekmējis mūsdienu tehnoloģiju pasauli, palīdzot veidot brīvās programmatūras kopienu un pieeju, kas pastāv līdzās komerciālajai programmatūrai. Šodien daudzas no vispopulārākajām programmām, piemēram, GCC (GNU Compiler Collection), GDB (GNU Debugger), un Emacs, ir GNU projekta izstrādājumi, kas ir plaši izmantoti gan akadēmiskajā, gan komerciālajā vidē.

Kopumā GNU projekts ne tikai mainīja veidu, kā mēs domājam par programmatūru, bet arī veicināja spēcīgas ētikas un brīvības principus, kas ir būtiski mūsdienu tehnoloģiju un kultūras sastāvdaļa.